Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse

Pētījuma mērķis ir analizēt platformu darbu kā jaunu sociālkulturālu fenomenu, padziļināti pievēršoties divām lokāli redzamākajām darba platformām – Wolt  un Bolt –, un tajās nodarbināto ēdienu piegādes kurjeriem. Galvenais uzsvars tiks likts uz to, kā platformās nodarbinātie definē un piešķir nozīmi savai autonomijai un kādas ir tās praktiskās izpausmes. Izmantojot platformās nodarbināto pieredzi, pētījums ļaus izprast digitālās un platformu ekonomikas attīstības sociālkulturālo kontekstu un ietekmi.

Digitālās platformas ieņem aizvien lielāku lomu nodarbinātības sektorā. Citviet veiktas aplēses paredz, ka tuvākajās desmitgadēs platformu nodarbinātībā varētu aizņemt no 20% līdz pat 70% nodarbinātības sektora. ASV jau šobrīd 15% līdz 20% no visiem strādājošajiem ir saskārušies ar digitālo platformu nodarbinātību. Platformu loma nav tikai ekonomiska, bet ir arī sociālkulturāla, t.i. tās ietekmē veidu, kā norit cilvēku savstarpējā saskarsme, kā mēs izzinām pasauli un viens otru, kā apzināmies paši sevi un reprezentējam sevi citiem, un atstāj nospiedumu uz sabiedrībā valdošajām uzvedības normām, uzskatiem un vērtībām. Digitālās platformas nodrošina digitālu vidi, kur “satikties”, nosaka noteikumus, kā šī saskarsme notiek, nodrošina kārtību, informācijas apmaiņu un noteikumu ievērošanu, un būtisku lomu šajā jaunajā kārtības uzturēšanās spēlē algoritmi.

Platformu darbam, angliski sauktam par “gig work”, raksturīgi, ka katrs konkrētais uzdevums – ēdiena piegāde, taksometra brauciens, u.c. – tiek veikts kā gabaldarbs, un pakalpojuma veicējam nav jāiesaistās ilgstošās darba attiecībās. Ja pirmsdigitālājā laikmetā šāda veida pakalpojumu sniegšana būtu ļoti laikietilpīga, jo katra konkrēta uzdevuma veikšanai būtu no jauna jāmeklē pakalpojuma sniedzējs, jāvienojas par cenu un pakalpojumu sniegšanas veidu,  tad digitālās platformas padara šo procesu ātru nemanāmu.  Tādējādi, platformās nodarbinātie saglabā līdz šim nepieredzētu brīvību, elastību un autonomiju, pieņemt vai atteikt konkrētus uzdevumus,  sniegt pakalpojumus sev ērtā laikā un apjomā.  Tas dod iespēju strādāt platformās gan pilna laika slodzi, gan apvienot šo darbu ar citiem.  Vienlaikus, šai brīvībai un autonomijai ir arī savas iespējamās ēnas puse – platformu darbinieki ir mazāk sociāli aizsargāti, tiem ir grūtāk apzināt un aizstāvēt savas kopējās profesionālās intereses.

Projekta mērķis ir izzināt digitālo platfomu nodarbinātību – kā tā tiek praktizēta, uztverta un izjusta, – tādējādi vairojot izpratni par to, kāda ir digitālā kapitālisma sociālkulturālā ietekme. Projekta ietveros tiks pētīts, kā platformās nodarbinātie definē un piešķir nozīmi savai autonomiju  un kādas ir tās praktiskās izpausmes. Tādējādi, pētījums tiecas radīt pēc iespējas niansētāku ainu par digitālo platformu nodarbinātību un risināt plaisu starp diviem diskursiem – pašu platformu stāstu par nodarbināto brīvību un elastību, un pētījumos un nevalstiskajā sektorā paustās bažas par šī nodarbinātības veida prekaritāti, atsvešinātību un sociālo izolētību.

Pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas ietvaros (projekta nr. lzp-2021/1-0521).

Pētījumu no 2022.gada janvāra līdz 2024.gada decembrim veiks Latvijas kultūras akadēmijas pētnieces un studenti: