No 12. līdz 14. aprīlim Iveta Ķešāne uzstājās ar referātu starpdisciplinārā konferencē „Starptautiskā darba procesa konference” Glāzgovā. Konferencē piedalījās pētnieki no dažādām disciplīnām – antropoloģijas, socioloģijas, menedžmenta, politikas zinātnes, jurispondences u.c., lai apspriestu nodarbinātības fenomena dažādas izpausmes un problēmas. Iveta konferencē nolasīja referātu ar nosaukumu „Autonomijas paradokss ēdienu kurjeru pieredzē Rīgā”.
Šeit nolasītā referāta kopsavilkums:
Akadēmiskajā literatūrā šobrīd dominē divas platformu darba sociālās nozīmes interpretācijas. Platformu īpašnieki, valdības, pilsētas amatpersonas un starptautiskās organizācijas uzsver elastību un brīvību, ko sniedz platformu darbs, tādējādi norādot uz tā pozitīvo ietekmi uz bezdarbu un ekonomisko izaugsmi (piemēram, Rosenblat & Stark 2016; Shabata, 2020). Savukārt, akadēmiskie pētījumi vērš uzmanību uz ar plaformu darbu saistīto sociālo nedrošību (MacDonald & Giazitzogly 2019; Barratt et al 2020), platformās strādājošo sociālo izolāciju un atsvešināšanos (Glavin et al 2021) un pat ekspluatāciju, problemātsko platformās strādājošo pielīdzināšanu pašnodarbinātajiem, kā arī visu šo negatīvo blakusefektu īpašo ietekmi uz visneaizsargātākajām sabiedrības grupām, piemēram, imigrantiem (Zwick 2017). Daži uzsver, ka platformu ekonomika lielā mērā balstās neoliberālisma ideoloģijā, kas ignorē darba un ekonomikas nestabilitātes sistēmiskos cēloņus un visu atbildību par triem atstāj pašu darbinieku ziņā (MacDonald & Giazitzogly 2019; Cwick 2017), kā arī bieži maskē šādu darba attiecību attiecību ekspluatatīvo dabu ar eifēmismiem “elastība”, “darba ņēmēju autonomija” un “brīvība” (Zwick). 2017; Shabata 2020).
Balstoties uz intervijām ar pārtikas piegādes darbiniekiem Rīgā, Latvijā, mēs apgalvojam, ka Latvijas neoliberālajā kontekstā pārtikas piegādes darbinieki koncertdarbu patiešām izjūt kā autonomijas sajūtu. Mēs to saucam par “naratīvo autonomiju”, jo viņu sajūtas un uztvere par autonomiju izriet no viņu pieredzes un nozīmes veidošanas procesiem. Lai gan pārtikas kurjeri, ka atalgojums par viņu darbu ir zemāks nekā vēlētos, daudziem tas joprojāmšīs darba iespējas šķiet labākas par citām alternatīvām. Viņi dod priekšroku platformām dēļ to sniegtās iespēja pārraudzīt un kontrolēt savus ienākumus, darba laika brīvības un elastības, kā arī emocionālās neatkarības sajūta. Šī “naratīvā autonomija” vismaz daļēji izskaidro platformās strādājošo nevēlēšanos streikot un pieprasīt labākus darba apstākļus.