Šī gada 4.oktobra vakarā saņēmu īsziņu no sen nesatiktas paziņas ar mīklainu uzrunu: “Tu esi slavena Twiterī. Bet neņem galvā.” Tā kā pati neesmu platformas Twitter (precīzāk X) lietotāja, situācijas nopietnību aptvēru tikai nākamajā dienā, kad saņēmu ziņas Facebook un e-pastus no jauns.lv un vēlāk arī Leta, ar lūgumu paskaidrot, ko īsti pētām un kāpēc tas ir nepieciešams. Nākamās divas nedēļas pagāja, sekojot līdzi pēkšņajai pētījuma publicitātei, atbildot žurnālistiem, kolēģiem, veciem un jauniegūtiem paziņām un draugiem uz jautājumiem par un ap pētījumu, un mēģinot saprast uz kuriem jautājumiem un pārmetumiem ir jāreaģē un kurus labāk neņemt vērā par spīti tam, ka ļoti gribas aizstāvēties. Šai laikā projekta mājas lapu apmeklēja aptuveni 900 jauni lietotāji un ar mani personiski sazinājās un izteica interesi par pētījumu vairākas nevalstiskās organizācijas un daudzi akadēmiķi no citām augstskolām. Vienlaikus, saņēmu arī daudz personīgus un aizvainojošus komentārus gan X gan Facebook, gan e-pastā, kur tiku raksturota vizuāli un profesionāli un tika norādīts, ko ar mani būtu jādara un ko es esmu pelnījusi.
Kopā ar projektā iesaistītajiem studentiem, esam centušies visu šo X sāgu dokumentēt, un ceru, ka laika gaitā spēsim to integrēt analīzē par to, kā sabiedrība attiecas pret platformu darbu un tā veicējiem Latvijā. (Diemžēl kopš Īlona Maska veiktajām reformām X ziņas nav iespējams lejuplādēt datu formātā, kas būtiski apgrūtina šīs platformas diskursu analīzi). Bet šobrīd man šķiet būtiski vienkārši piefiksēt vēsturei, kā tas viss sākās un kas īsti tika pateikts, izteikts un apgalvots. Šeit sarindošu būtiskākās man zināmās epizodes hronoloģiskā secībā (laiks ir aptuvens, jo X platforma neļauj lejuplādēt ziņu metadatus).
4.oktobris 10:00
Saeimas Izglītības un Zinātnes komisijas sēdes pašā noslēgumā Česlavs Batņa apšauba atsevišķu FLPP projektu lietderību, konkrēti minot divus pētījumus, tostarp mūsējo. Šeit pilns sēdes ieraksts.
4.oktobra vakars
X lietotājs @UldisSoNice platformā X ieliek bildīti ar parakstu “Nopietni?”, kura nākamo dienu laikā tiek plaši izplatīta un papildināta ar sašutuma pilniem apgalvojumiem, piemēram:
@Es _dziedu un runaju: “Paklau, kur jāpiesakās šitādu projektu finansējumiem? Man kāreiz doktorantūrā pētījums iet vaļā, galīgi neskumtu par extra 300 000 Eur…”
@E Stendzenieks: “Es jau izpētīju. Anatomija tāda, ka aprij lidz 37% bērnam paredzētos fri un 2-3 no katriem 10 pikantajiem spärniniem.”
@Elita Veidemane: “zagšanas paraugstunda”
@Heinrih5: “Tas jau vairs nav smieklīgi. Kurš idiots apstiprināja un izgudroja šādas programmas? Ir vārds un partija?”
4.oktobra vakars
@UldisSoNice ziņu pārpublicē arī Ventspils Augstskolas padomes priekšsēdētājs Kristaps Klauss (@Kristaps_Klauss) ar parakstu “Zinātne un pētniecība Latvijā diemžēl ir nepietiekami finansēta, bet šādi gadījumi rada sajūtu, ka tā ir pat pārfinansēta!”
5.oktobris
X lietotājs Mārtiņš Krusts (@MKpolitika) publicē ziņas, kurās līdztekus citam, tiek pausta sekojoša maldīga informācija:
- Ka es esmu partijas Progresīvie biedre. (Nekad neesmu bijusi nevienas partijas biedre. Pēdējās vēlēšanās paudu savu atbalstu šai partijai, īslaicīgi uzliekot attiecīgu Facebook “ādiņu” savai profilbildei.)
- Ka pētījums jau ir noslēdzies. (Pētījuma noslēgums ir plānots 2024.gada 31.decembrī. Uz doto brīdi esam noslēguši lauka darbu un tikai tagad sākam datu analīzi.)
- Ka pētījuma gala atskaite ir mūsu prezentācija Latvijas brīvo arodbiedrību forumā 2022.gada 3.novembrī. (Šajā laikā pat nebijām pabeigušas lauka darbu.)
5.oktobris
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Aigars Rostovskis publicē ekrānšāviņu no LZP mājaslapas, kur redzama pamatinformācija par projektu un īss kopsavilkums, pievienojot parakstu: “Šis ir viens no veidiem kā publiskā pārvalde izšķērdē nodokļu maksātāju naudu. Šādi gadījumi ir izcili ” cīņā ” pret ēnu ekonomiku, aplokšņu algām un nodokļu nemaksāšanu. Tā tik turpinām!”
5. un 6.oktobris
Pētījumu X un Facebook platformās aizstāv un tā lietderību pamato daudzi akadēmiķi un neakadēmiķi. Visplašāk sociālantropologs Klāvs Sedlenieks un fiziķis Guntars Kitenbergs, bet arī Una Bergmane, Mārtiņš Kaprāns, Gustavs Strenga, Kaspars Rolšteins un daudzi, daudzi citi. Tiek skaidrots, ka projekts saņēmis finansējumu lielā konkurencē, ka par to lēmusi neatkarīga ārvalstu ekspertu komisija, ka līdzīga apjoma finansējums ik gadus tiek piešķirts arī citiem FLPP programmas ietvaros finansētajiem projektiem, ka šis finansējums ietver 3 gadu algas veselai pētniecības grupai kā arī izdevumus konferencēm un publikācijām, ka šis projekts ir tikai vidū un ir saņēmis pozitīvu vidusposma novērtējumu, ka tā rezultāti būs zinātniskās publikācijas, kuras vēl tikai top.
7.oktobris
Kopā ar LKA prorektori Andu Laķi publicējam akadēmijas nostāju par sociālajos tīklos izteiktajiem pārmetumiem un apvainojumiem akadēmijas mājas lapā.
7.oktobris
Delfi publicē Raivja Spalvēna viedokļrakstu “Parunāsim par zinātni un pētniecību“, kurā autors skaidro esošās diskusijas pirmsākumus.
7.oktobris
Delfi publicē LKA paziņojuma tekstu rubrikā Kriminālziņas un liek tam virsrakstu “‘Bolt’ un ‘Wolt’ kurjeru pieredzes pētniece saņem draudus soctīklos”.
7.oktobris
LSM.lv publicē Zemgus Zaharāna karikatūru kā komentāru par “viedokļu sadursmēm” X platformā.
10.oktobris
Jauns.lv publicē Edvīna Rakicka rakstu “Sašutums par “Bolt” un “Wolt” kurjeru pētījumu par 300 000 eiro: kāda ir šī pētījuma jēga“.
17.oktobris
LSM publicē Andra Saulīša rakstu “Zinātnes vārdā par «Wolt» un «Bolt» kurjeriem – kas nogāja greizi?“.
20.oktobris
‘Spried ar Delfi’ speciālizlaidums par zinātnes un pētniecības finansējumu un prioritātēm, kurā tiek spriests par mūsu pētījumu un par finansējumu zinātnei kopumā. Piedalās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Antra Boča, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders, Latvijas Zinātnes padomes (LZP) direktore Lauma Muižniece, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, Saeimas deputāts un pētnieks Latvijas Hidroekoloģijas institūtā Atis Labucis (JV). Pilns ieraksts.
Noslēgumā pagaidām vēlos rezumēt tikai sekojošo – no vienas puses ir labi, ka tiek izgaismotas neskaidrības un viedokļi par to, ko un kāpēc pēta zinātnieki un kā tas tiek komunicēts plašākai sabiedrībai. No otras puses, ir skumji, ka šīs viedokļu apmaiņa noris kibermobinga formā – ka sabiedrībā pazīstami un izglītoti cilvēki kopā ar vairāk un mazāk anonīmiem interneta troļļiem izplata viltus ziņas un izsaka savu viedokli par zinātniskās pētniecības projektu, kuram izlasījuši tikai virsrakstu, un neuzņemas pēc tam atbildību par izraisīto apvainojumu un rupjību gūzmu, kura tiek veltīta zinātniekiem.
Es arī aizstāvu Jūsu pētījumu kā ļoti vajadzīgu, svarīgu izpratnei kādas sociālās grupas dzīvo Latvijā, kāds ir to ekonomiskais un sociālais stāvoklis, kāda vide un politikas būtu jāveido, lai visus cilvēkus iekļautu. Pašlaik Latvija dzīvo stereotipos par klasiskām trim sociālajām šķirām, kas vairs nekur pasaulē neatbilst patiesībai. iespējams, ka tas ir pat ērti, jo vienmēr tad ir viegli atrast vainīgos. Pētījumu arī par šo tēmu nav. Būtisks, ko varu minēt, ir BBC veiktais pētījums par sociālajām šķirām Lielbritānijā, kur tika identificētas septiņas sķiras, norādot, ka vairs nav ne klasiskās visdusšķiras, ne strādnieku šķiras, bet uzsverot, ka ir parādījusies liela grupa – apmēram 20% prekariāts. Šī grupa pieaug, tā ir sociāli aktīva, mobila, bet ekonomiski ļoti ievainojama. Tie ir jauni cilvēki, kuri ir gan izglītoti, gan ar mazāku izglītības līmeni, bet dažādu iemeslu dēļ “neiederas standarta izpratnē par veiksmīgu dzīvi un karjeru.” Viņi ir ļti vajadzīgi jaunajā ekomomikas modelī (arī nodarbinātības formas, kas ir sociāli neiaizsrgātas). Aizstāvēt šo pētījumu nav viegli, jo, kā redzams, antiintelektuālims ir dziļi skāris visu sabiedrību neatkarīgi no izglītības līmeņa un statusa. Sociālie tīkli ir labvēlīga vides šādu faktu izpatīšanai. Vienīgās zāles (kā risināt ļaunas problēmas) ir pacietīgi skaidrot, iesaistot citas nozares (maksimāli to padarot starpdisciplināru) – tas ir ilgs un bieži vien neproduktīvs process, bet vienīgais veids kā šādas problēmas risināt. Pārāk daudzus Jūsu pētījums laikam ir “aizskāris”. Novēlu veiksmi u izturību. Vairums tomēr ir ar jums. Tāpat, ir nepieciešams vairāk zinātniekiem un arī LZP cilvēkiem saprotamā valodā (plain language) skaidro kādas izcelsmes nauda tā ir, kā projekti tiek vērtēti, kā tiek publicēti rezultāti. Visiem šeit ir darbs darāms lai tā vairāk nenotiktu.