Pēc Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības (LBAS) uzaicinājuma 3.novembrī projekta galvenās pētnieces Iveta Ķešāne un Maija Spuriņa dalījās ar pirmajām pētījumā gūtajām atziņām Darba Tiesību Forumā 2022. Sakarā ar Eiropas Komisijas virzīto direktīvu, kas vērsta uz platformās nodarbināto aizsardzību un šobrīd tiek apspriesta dalīubvalstīs, LBAS bija ieinteresēti uzzināt, kāda ir kurjeru pieredze un kāds ir pētnieku viedoklis par to, cik lielā mērā kurjeri atbilst pašnodarbināto statusam.
Prezentācijā pētnieki dalījās ar to, ko ir uzzinājuši no līdz šim veiktajām 20 intervijām. Šeit vizuāls pārskats par līdz šim intervēto sadalījumu pēc vecuma, dzimuma un primāri lietotā transporta līdzekļa.
Prezentācijas pirmā daļa pievērsās kurjeru darba algoritmisko kontrolei. Algoritmiskā kontrole jeb vadība nozīmē, ka kurjerus ietekmē lēmumi, kas tiek “izkalkulēti”, aprēķinos izmantojot lielu datu apjomu. Kalkulācijas pamatā ir formula jeb algoritms, kurš platformas lietotājam ir zināms tikai aptuveni. Kopumā var teikt, ka platforma algoritmiski kontrolē sekojošus kurjeru darba aspektus – darba samaksu, darba intensitāti, piegādes maršutu un izvēli veikt vai neveikt piegādi – kā arī soda kurjerus, ja tie neveic piegādi atbilstoši platformas kvalitātes standartam. Zemāk lasāmi daži citāti no intervijām, kuras ilustrē katru no algoritmiskās kontroles aspektiem.
Kaut arī kurjeru darbs tiek lielā mērā algoritmiski kontroēts, kurjeri visumā uzsver savu brīvību un autonomiju. Salīdzinot ar iepriekšējo darba pieredzi, kurjeri augstu vērtē iespēju izvēlties, cik stundas un kurā dienas laikā strādāt, neatkarību no priekšniekiem, iespēju gūt papildus ienākumus, kad paši to vēlas, kā arī to, ka nopelnītā nauda viņiem tiek laikus un regulāri samaksāta. Zemāk lasāmi daži citāti no intervijām, kas ilustrē kurjeru “naratīvo autonomiju”.
Nākas secināt, ka atbilde uz jautājumu, vai kurjeru interesēs būtu mainīt šobrīdējo pašnodarbinātā statusu uz darbinieka statusu, nav nemaz tik viennozīmīga. No vienas puses, kurjeru kontroli pār saviem ienākumiem un darba procesu ierobežo algoritmiskā vadība. Digitālās platformas algoritmus neatklāj, aizbildinoties ar biznesa noslēpumu un publiski atklāj vien aptuvenus darbības principus. Piemēram, platformas apgalvo, ka kārtējās piegādes iespēja tiek piedāvāta kurjeram, kurš atrodas vistuvāk attiecīgajam restorānam, bet pēc kurjeru novērojumiem tik vienkāršs algoritms gluži nav. Tā kā visi kritēriji, pēc kuriem tiek sadalīti pasūtījumi, netiek atklāti, kurjeriem atliek tikai minēt, kā pareizāk rīkoties, lai saņemtu pēc iespējas vairāk pasūtījumu un optimizētu savu darbību. No otras puses, iepriekšējā darba pieredze kā darbiniekiem, daudziem ir bijusi negatīva un liek augstu vērtēt iespēju strādāt sev izdevīgā laikā, samērot darbu ar citiem pienākumiem un garantēti un paredzami saņemt nopelnīto.
Pilnu Darba Tiesību Foruma 2022 ierakstu, varat noskatīties šeit (mūsu prezentācija skatāma no 6 stundas 23 minūtes): https://www.youtube.com/watch?v=YC7ZMSkVUL4.
Pilnu prezentāciju PDF formātā varat lejuplādēt šeit: Prezentācija Darba Tiesību Forumā 2022.