Platformās nodarbināto ēdienu kurjeru pieredze ir izvērsti aprakstīta Eiropas medijos. Kopumā Eiropas medijos tiek problematizēts ēdienu kurjeru pakalpojuma fetišisms, ka mēs kā patērētāji priecājamies par šo pakalpojumu, kā arī romantizējam kurjeru elastīgās nodarbinātības iespējas un darbinieku autonomiju no darba devēja, bet tādā veidā notušējam sarežģīto un nedrošo realitāti, ar kuru platformās nodarbinātie saskaras ik dienu. Tāpat Eiropas mediju raksti pievēršas platformās nodarbināto ēdienu kurjeru streikiem, kuros kurjeri iestājas par taisnīgāku atalgojumu un nodarbinātības statusu, kas garantētu sociālo aizsardzību. Latvijā medijos esošie raksti par ēdienu piegādes platformām fundamentāli atšķiras – tajos platformas tiek skatītas tikai no patērētāja perspektīvas. Eiropas mediju analīzei tika atlasīti visi pieejamie raksti par digitālajām ēdienu piegādes platformām no tādiem digitālajiem medijiem kā Eurobserve, Politico, Euronews, kā arī atsevišķi raksti no tādiem digitālajiem laikrakstiem kā Guardian, Sifted, Times of Malta, Helsinki Times un Lietuvos Radijas ir Televizija (LRT). Visi raksti publicēti tekstā minētajos medijos laika posmā no 2019.gada līdz 2022.gadam. Latvijas mediju analīzei tika atlasīti visi Latvijas mediju telpā atrodamie raksti par ēdienu piegādes platformām un kurjeriem. Tie publicēti laikā no 2020.gadam līdz 2022.gadam.
Eiropas medijos galvenokārt tiek problematizēts platformās strādājošo kurjeru nodarbinātības statuss. Kurjeru nodarbinātības tiesiskā forma tiek atzīta par pamata problēmu, kāpēc kurjeru darbs ir sociāli nedrošs. Raksti analizē, kā tas ir izveidojies, ka platformās strādājošie kurjeri pēc nodarbinātības statusa ir pašnodarbinātie vai neatkarīgi līgumstrādniek, kas paredz, ka viņi paši ir atbildīgi par darba veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem un nav sociāli aizsargāti. Piemēram, Covid pandēmijas laikā kurjeriem par saviem līdzekļiem bija jāpērk maskas un dezinfekcijas līdzekļi, netika nodrošināti pabalsti un aizsardzība slimības gadījumā. Kā izņēmums tiek minēta Wolt platforma, kur Covid pandēmijas laikā saslimšanas gadījumā uz 2 nedēļām darbiniekiem, kuri nevar strādāt, kompensēja ienākumus. Raksti vērš uzmanību uz to, ka platformu kompānijas šādu nedrošu sociālās nodarbinātības statusu ir apzināti lobējušas, investējušas šajā lobijā milzīgus līdzekļus, jo šāds nedrošs nodarbinātības statuss ir izdevīgs kompāniju peļņai. Platformas tiek traktētas kā „biznesa modelis, kas pieļauj, ka dažas no pasaules bagātākajām kompānijām uzliek biznesa risku uz strādnieku un nodokļu maksātāju pleciem”(Ertug, Marques, Jongerius, Gualmini, 2021). Šajā kontekstā platformu nodarbinātība tiek interpretēta kā „mūsdienu verdzības” forma (Chaibi, 2020).
Vairāki raksti aicina Eiropas Komisiju pievērsties platformās nodarbināto sociāli nedrošajam statusam un veidot Eiropā vienotu tiesisko regulējumu, kurš liek dalībvalstīm platformās nodarbinātos klasificēt kā strādājošos nevis pašnodarbinātos vai neatkarīgus līgumstrādniekus. Tiek norādīts, ka ēdienu kurjeri ir pašnodarbināti vai neatkarīgi līgumstrādnieki tikai „uz papīra” un patiesībā kurjeru darba pieredzi organizē algoritmi, kuru darbība nav kurjeriem caurskatāma, un platformu algoritmi nereti bez saskaņošanas ar darbiniekiem tos „deaktivizē”. Tiek intervēta arī Starptautiskās Darba Organizācijas pārstāve Uma Rani (Uma Rani), kura norāda „The platforms are actually using algorithmic management practices in allocating the work and rewarding the work and monitoring the entire process of the work itself. If you start refusing work, if you are not able to keep up the speed, then it penalises you [Platformas faktiski lieto algoritmiskā menedžmenta prakses piešķirot darba uzdevumus un atalgojot paveikto darbu, kā arī monitorējot pašu darbu.]” (Lloyd, 2021). Šajā kontekstā tiek minēts, ka kurjeri jau ir rosinājuši tiesvedības procesus par saviem darba apstākļiem. Lielbritānijā un Amsterdamā tiesas ir lēmušas, ka kompānijas ar algoritmu palīdzību kontrolē kurjeru grafikus un tāpēc darbinieki ir jāklasificē kā strādnieki ar visām sociālajām garantijām. Savukārt Frankfurtē kāds kurjers ir iesūdzējis tiesā platformu Lieferando, jo tā nenodrošina kurjera darbam nepieciešamos līdzekļus, piemēram, riteni, lai kurjeri varētu veikt savu darbu. Tiesa ir atzinusi, ka kompānijai ir jānodrošina līdzekļi, kas nepieciešami darbam.
Laika ziņā vēlāk publicēti raksti skaidro Eiropas Komisijas priekšlikumus attiecībā uz tiesisko regulējumu platformās strādājošo nodarbinātības statusa maiņai no pašnodarbinātā vai neatkarīga līgumstrādnieka uz strādnieku. Proti, tiek piedāvāti 5 kritēriji, kas liecina par platformu kontroli pār darbiniekiem, un, ja divi no tiem tiek izpildīti, kurjeri traktējami kā strādnieki nevis pašnodarbinātie vai neatkarīgi līgumstrādnieki. Tiek minēts, ka Eiropas Komisija sagaida, ka šis regulējums dalībvalstu tiesiskajos aktos tiek ieļauts līdz 2025.gada. Vienlaikus, ņemot vērā Eiropas Komisijas piedāvājumu, gan tiek apspriests, ka platformām joprojām būs iespēja apstrīdēt situāciju un argumentēt, ka starp platformu un kurjeru nepastāv nodarbinātības attiecības. Tiek minēts, ka tādas kompānijas kā Bolt, Uber un Free Now jau stingri iebilst pret Eiropas Komisijas sagatavoto priekšlikumu; un Igaunijā bāzētais Bolt jau ir brīdinājis, ka šī ierosinājuma rezultātā 150 000 kurjeri zaudēs darbu. Tiek minēts līdzīgs precedents Madridē. Tur jau pirms Eiropas Komisijas priekšlikuma ir ticis pieņemts regulējums („Riders law”), kurš paredz klasificēt kurjerus kā strādniekus, bet ieviestā regulējuma efekts bijis nelabvēlīgs kurjeriem, jo platforma Deliveroo Spāniju pametusi un attiecīgi daudzi kurjeri ir zaudējuši darbu. Žurnālisti aptaujā kurjerus Barselonā un viedokļi starp kurjeriem par nodarbinātības statusu atšķiras – kāds vēlas situācijas status quo, kamēr citi atbalsta jauno iniciatīvu, kas ļautu klasificēt kurjerus kā pilntiesīgus strādniekus ar visām tiesībām. Citviet tiek norādīts, ka Spānijas jaunais regulējums nemaz nedarbojas un platformas tik un tā ir atradušas viedus, kā nodarbināt darbiniekus kā pašnodarbinātos vai neatkarīgus.
Vairums rakstu apspriež arī pašu kurjeru aģentūru un iesaisti savu tiesību aizstāvēšanā. Kāds raksts izklāsta kāda Franču jurisprudences studenta Džīns Daniels Zamors (Jean-Daniel Zamor) iniciatīvu apvienot arodbiedrībā platformu kurjerus Francijā. Viņš savai iniciatīvai ir arī saņēmis atbalstu no 34 kurjeru apvienībām 12 citās valstīs, un savas prasības par taisnīgāku attieksmi pret kurjeriem iesniegs Eiropas institūcijās. Līdzīgi arī Parirs Dixon, kurš strādā platformā Just Eat Šēfīldā (Sheffield) organizē kurjeru streikus Anglijā, jo uzskata, ka kurjeru atalgojuma sistēma ir ne tikai zema, bet arī netaisnīga. Proti, kurjeru ienākumi ir būtiski samazinājušies, bet tajā pašā laikā ir zināms, ka platformu kompāniju vadītāju ienākumi ir ievērojami auguši, savukārt Snoop Dog, reklamējot platformu Just Eat ir saņēmis par iesaisti reklāmā 5 miljonus lielu prēmiju. Parirs Diksons (Parirs Dixon) norāda, ka kurjeri pēc būtības necīnās par atalgojuma pieaugumu, bet par to, lai atgriež atalgojumu tādā līmenī, kāds tas bijis sākotnēji, kad platformas sāka piedāvāt savus pakalpojumus. Arī daudzviet citur kurjeri aktīvi iestājās par savām tiesībām. Piemēram, Barselonā, Berlīnē, Viļņā, Kijevā, Tbilisi un Almatijā platformās nodarbinātie ēdienu kurjeri protestē par atalgojuma likmes pēkšņu samazināšanu. Viļņā kurjeri uzskata, ka kompānijas samazina likmes, jo izmanto situāciju, ka tiek nodarbināti ļoti daudz kurjeri, to starpā arī imigranti jeb trešo valstu valstspiederīgie, kuri pēdējiem ir minimālas iespējas savas tiesības aizstāvēt. Nereti parādās Marksistiska nostāja, ka ēdienu kurjeru protesti dažādās vietās pasaulē signalizē par kopēju šķirisku cīņu pret turīgo buržuāziju – platformu īpašniekiem. Gan Viļņā, gan Tbilisi, gan Almatijā streikos iesaistās arī arodbiedrības.
Paralēli rakstos tiek ziņots par gadījumiem, kur platformas vēlas atbrīvoties no darbiniekiem, kuri organizē streikus. Piemēram, Vācijā platformas Gorilla vadība atlaidusi 350 darbiniekus pēc tam, kad tie iesaistījušies streikā par zemo darba samaksu un zemajiem darba apstākļiem. Te gan jāpiezīmē, ka kompānijas Gorilla gadījumā darbinieki jau bija klasificēti kā strādnieki, bet tik un tā samaksa un darba apstākļi kurjeru skatījumā bija nepieņemami. Kurjeru aģentūra izpaužas aŗī centienos veidot kurjeriem un videi draudzīgākās platformas. Piemēram, Londonā izveidota platforma Wings, kas dod labāku darba pieredzi kurjeriem riteņbraucējiem, kuri citās platformās jutās diskriminēti, jo algoritms priekšroku deva kurjeriem ar motorolleri un automašīnu. Šajā kompānijā strādājot kurjeri brauc īsākas distances un attiecīgi tiem ir lielākas iespējas atpūsties. Šīs kompānijas pieredze rezonē ar kādā citā rakstā pausto žurnālistu viedokli, ka „tehnoloģiskam progresam būtu jāveicina sociālais progress”, jāveido sabiedrība, kas ir labāka nevis nevienlīdzīgāka un netaisnīgāka. Turklāt tiek atzīts, ka kurjeri tik aktīvi cīnās par savām tiesībām, jo darbs patīk, tas dod brīvības sajūtu un fleksibilitāti.
Latvijas mēdiju saturs par ēdienu kurjeru nodarbinātību digitālajās platformās fundamentāli atšķiras no Eiropas medijos sastopamā kritiskā satura, kurš vērsts uz netaisnības un nevienlīdzības mazināšanu platformu nodarbinātībā. Latvijas mediji pamatā apraksta ēdienu piegādes platformas no patērētāju un uzņēmumu, kuri sadarbojas ar platformām, perspektīvas. Raksti ir vairāk deskriptīvi un nav vērsti uz platformu nodarbinātības kā sociāla fenomena kritisku analīzi, kas bija vērojams Eiropas medijos. Piemēram, kādā no rakstiem tiek aprakstīts ēdienu kurjeru pakalpojums vispār, tiek raksturots, kura no platformām – Wolt vai Bolt – ir populārāka starp patērētājiem. Tā kā Latvijā tiek pieprasītas minimālas latviešu valodas zināšanas, lai strādātu par kurjeru, kādā rakstā žurnālists pievēršas, kā patērētāji izturas pret kurjeru nepietiekamām latviešu valodas zināšanām. Kādā citā rakstā tiek raksturots, kādi ir populārākie ēdieni, kurus pasūta Latvijas sabiedrība. Vēl kāds raksts iztirzā, kādas ēdienu pasūtītājas pieredzi, kad kurjers, izmantojot pieeju personas telefona numuram, ir zvanījis klientei naktī. Vairākos laikrakstos saistībā ar Konkurences Padomes veiktu pētījumu tiek problematizēts, ka uzņēmumi jeb restorāni, kuri sadarbojas ar Wolt un Bolt, ir saskārušies ar platformu netaisnīgu attieksmi pret uzņēmumiem, piemēram, ilgstošām akcijām un platformu vienpusēju rīcību attiecībā pret restorānu darba laiku, tāpat uzņēmumi ir ierobežoti sadarboties tikai ar vienu no uzņēmumiem (oriģinālā ziņa Konkurences Padome, 2021). Vienīgā reize, kad Latvijas mediji pievēršas platformās nodarbināto ēdienu kurjeru sociālajai situācijai ir aprakstot diskusiju, kas notiek Eiropas Komisijā attiecībā uz platformās nodarbināto ēdienu kurjeru darba apstākļiem un drošību. Tomēr šis raksts nevērš uzmanību uz Latvijas situāciju platformās nodarbināto ēdienu kurjeru darba apstākļos, bet intervē vienu latvieti, kurš strādā par ēdienu kurjeru Nicā un atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvu, jo uzskata, ka sociālām garantijām arī šajā nodarbinātības jomā būtu jābūt. Bet raksts ne vienā teikumā nemin situāciju, kāda ir Latvijā, kas notiek un ko domā Latvijas ēdienu kurjeri par Eiropas Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz platformās strādājošo nodarbinātības statusu. 2022.gada aprīlī Dienā parādās raksts, kurš skaidro Eiropas Komisijas direktīvas par platformu nodarbinātību iniciatīvu, bet neanalizē to Latvijas kurjeru pieredzes perspektīvā.Vēl viens raksts pievēršas pašiem ēdienu kurjeriem, bet tas ir rakstā, kura kopējais fokuss ir ārvalstu studentu integrācija Latvijā nevis platformu nodarbinātība. Rakstā divi studenti stāsta, ka priecājas strādāt par ēdienu kurjeriem, jo tas ir darbs ar elastīgu grafiku un ērti savienojams ar studijām. Vienlaikus abi norāda, ka ikdienā saskaras ar naida runu un diskrimināciju.
Jāsecina, ka Latvijas mediju saturs par ēdienu kurjeru nodarbinātību platformās, salīdzinot ar Eiropas mediju saturu, ir nekritisks, tas nevērš uzmanību uz platformās nodarbināto ēdienu kurjeru sociālo situāciju. No vienas puses tas acīmredzami ir saistīts ar to, ka Latvijā šobrīd nav bijuši platformās nodarbināto ēdienu kurjeru streiki, kas vērsti uz darba apstākļu un sociālo garantiju uzlabošanas nepieciešamību. No otras puses, šī atšķirība starp to, kas notiek citviet Eiropā un arī pasaulē un kas par to tiek rakstīts publiskajā telpā, mums kā pētniekiem liek uzdot virkni jautājumu, kurus atbildēsim pētījuma gaitā. Piemēram, vai Latvijas ēdienu kurjeri ir apmierināti ar saviem darba apstākļiem, un tāpēc streiki nav raksturīgi? Vai Latvijā atšķirībā no citām valstīm ir atšķirīga sociālā un kultūras vide, kura neveicina ēdienu kurjeru motivāciju aizstāvēt savas intereses un tiesības? Kāds kultūras repertuārs attiecībā uz darba attiecībām ir raksturīgs kurjeriem Latvijā? Un, ko tas varētu liecināt par ēdienu kurjeru autonomijas izpratnēm un praksēm?
Ertug, Ismail, Marques, Pedro, Jongerius, Agnes, Gualmini, Elisabetta. 2021, September 14. Gig economy workers need EU to end digital modern-day slavery. Euobserver. https://euobserver.com/opinion/152891 [03.04.2022.]
Chaibi, Leila. 2020, March 30. Pandemic is time to recognise gig workers’ rights. Euobserver. https://euobserver.com/opinion/147902 [skatīts 03.04.2022.]
Lloyd, Naomi, Gauret, Fanny. 2021, April 8. The Gig Economy: flexible freedom or wage slavery? Euronews. https://www.euronews.com/next/2021/04/07/the-gig-economy-flexible-freedom-or-wage-slavery [skatīts 03.04.2022.]
Attēla autors: Utsav Srestha.