Decembra sākumā Maija Spuriņa un Iveta Ķešāni piedalījās Humbolt universitātes Ekselences Klāstera “Matters of Activity: Image, Space, Material” organizētajā konferencē-seminārā “Automatizācija, kontrole un nekompetence: Atbildīgas filtrācijas sociāltehniskās ekoloģijas 20. un 21.gadsimtā”. Konferences ietvaros abas pētnieces uzstājās ar referātu “Narrated and Practiced Autonomy of Food Delivery Gig-workers in Riga”. Digitālās ēdiena platformas var uzskatīt par vienu no mūsdienu automatizēto tehnoloģiju paveidiem, tādējādi pētījums tiešā veidā uzrunāja konferences tēmu. Konferences dalībnieki īpaši atzinīgi novērtēja analīzi par ēdienu piegādes kurjeru autonomiju un kontroli, kur pētnieču galvenā tēze bija, ka kurjeri no vienas puses ir automatizētas sistēmas daļa un tādējādi savā praksē tiek pielīdzināti biorobotiem, bet no otras puses, vadoties pēc intervijās ar kurjeriem, ir redzams, ka viņu darbībai piemīt zināma autonomija, ka viņi mēģina uzminēt algoritmi un aktīvi to ietekmēt un ka viņi uzsver savu autonomiju platformu darbā salīdzinoši ar iepriekšējo darba pieredzi.
Pati konference bija ārkārtīgi interesanta. Pētnieki no Vācijas un citām valstīm uzstājās ar referātiem, kas skatīja automatizāciju dažādu disciplīnu griezumā. Piemēram, vairāki vēsturnieki stāstīja par automatizācijas un mākslīgā intelekta vēsturi, tostarp pirmajiem elementārfizikas eksperimentiem un Černobiļas katastrofu kā pagrieziena punktu cilvēces attieksmē pret tehnoloģiju un tās attīstību. Māksas vēsturnieks Maikls Rotmans (Michael Rottmann) stāstīja par automatizāciju mākslā 20.gadsimta sešdesmitajos gados. Komunikācijas zinātnieks Ido Ramati no Izraēlas iepazīstināja ar jaunu “sērošanas tehnoloģiju” attīstību – chat botiem, kuri tiek izveidoti no mirušā atstātās digitālās vēstures un tiek izmantoti, lai atvieglotu palicēju sērošanas laiku. Vairākās citās prezentācijās tika skarti jautājumi par datu varu, proti, kā kompānijas, kurām pieder datu bankas tur savās rokās diskursus, kas tiek radīti par pasauli, kā šādām kompānijām ir vara „filtrēt”, kuri dati un kam būs pieejami, ko mēs uzzināsim un ko ne. Prems Silvesters (Prem Sylvester) no Kanādas stāstīja, kā ostu robežzonās loģistikas procesi kategorizē un „filtrē”, kur un kādi cilvēki drīkst šajās robežzonās atrasties un ka šie „filtrēšanas” procesi ietver rasi. Savukārt Silvija Kūne (Sylvia Kuhne), Betina Paula (Bettina Paul) un Torstens Voits (Torsten H. Voigt), balstoties etnogrāfiskā pētījumā, stāstīja par to, kā drošības pārbaudes lidostās, kaut arī ļoti automatizētas un tehnoloģizētas, izmanto intuitīvus un stereotipiskus cilvēku kategorizēšanas veidus.
Konferences noslēgumā Iveta un Maija piedalījās praktiskā darbnīcā, kurā ar “dizaina domāšanas” pieeju mēģinājām rast jaunus risinājumus invazīvās ķirurģijas robotikas risinājumu izstrādē. Viens no jaunākās paaudzes invazīvās ķirurģijas robotikas izaicinājumiem ir nodrošināt informatīvu, sociālu un emocionālu komunikāciju starp ķirurgu un pārējiem ķirurģijā iesaistītajiem dalībniekiem. Sadaloties grupās, darbnīcas dalībnieku uzdevums bija izveidot “burvju mašīnu”, kas palīdzētu nodrošināt saskaņu un pozitīvu emocionālu saskarsmi, kas nepieciešama veiksmīgas operācijas norisei. Darbnīcas noslēgumā tika prezentēti piedāvātie risinājumi un tika izdarīti secinājumi par tehnoloģiju sociālajiem aspektiem un ietekmi. Izveidotie projekti aplūkojami pievienotajā attēlā.