Sekojot līdzi ēdienu piegādes platformu atspoguļojumam medijos, jau vairākkārt esam norādījušas (piemēram, te un te), ka, atšķirībā no citu Eiropas valstu medijiem, Latvijas medijiem ir tendence platformu nodarbinātību analizēt no patērētāja viedokļa, izgaismojot ēdienu pasūtītāju sūdzības un neapmierinātību ar saņemto pakalpojumu, un nevis no sabiedriski daudz nozīmīgākā strādājošo viedokļa, vēršot uzmanību uz platformās strādājošo sociālo neaizsargātību un iespējamo ekspluatāciju. Patīkams izņēmums, ir nesenā Delfi.ru rakstu sērija par krāpnieciskām shēmām, kuru rezultātā Latvijā bezpalīdzīgā situācijā nonāk iebraucēji no Indijas.
Nesen Latvijas medijos tika plaši skatīta problēma par autovadītājiem Rīgas ielās, kuru automašīnas neatbilst drošības prasībām. Šīs tēmas atspoguļojumā tika nepatiesi kriminalizēti ēdienu kurjerus, kuri ir iebraukuši Latvijā no citām valstīm. Medijos vairākkārtīgi parādījās ziņa, ka tieši no citām valstīm iebraukušie ēdienu kurjeri brauc ar sliktā stāvoklī esošām mašīnām, kurām ir Somijas numurzīmes, un dara to, lai ietaupītu uz apdrošināšanas rēķina un izvairītos no sodu par satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Vienlaikus, tika pilnīgi ignorēts jautājums – kur iebraucēji šīs mašīnas iegūst. Tā vietā, lai izgaismotu vietējos uzņēmējus, kuri apkrāpj iebraucējus, tiem izīrējot nelegālas automašīnas, tika radīts nepatiess priekšstats kā no citām valstīm iebraukušie kurjeri apzināti pārkāpj likumu. Kultūrsocioloģiski varētu teikt, ka šādā veidā neapzināti tika veidotas morālas robežas starp ārvalstu un vietējiem kurjeriem, rāmējot iebraucējus kā īpaši netikumīgus.
Saskaņā ar kultūras socioloģi Mišeli Lamontu (1992) morālās simboliskās robežas nozīmē, ka savā stāstījumā sevi ieraugām kā pārākus par citiem. Piemēram, ieraugam sevi kā taisnīgāku, godīgāku, strādīgāku, ar labāku darba ētiku, gādīgāku un tamlīdzīgi. Lai arī iespējams neapzinātas, šādas nepatiesas reprezentācijas par iebraucējiem kā vērstiem uz kriminālām darbībām sekmē rasu aizspriedumu veidošanos, un potenciāli sašķeļ sabiedrību.
Līdzīgu morālo simbolisko robežu vilkšanu starp vietējiem un iebraucējiem novērojām arī kurjeru stāstījumos, kur daļa vietējo kurjeru pasniedza savu darba ētiku kā pārāku par iebraucēju darba ētiku. Vietējo kurjeru stāstījumos nereti tika izteikti apgalvojumi, ka vietējie strādā rūpīgāk un precīzāk attiecībā pret klientu. Piemēram, kāds kurjers stāstīja, ka, braucot pie klienta pat karstā vasaras dienā pārliecinās, lai ir līdzi cits apģērbs, ja nu karstuma dēļ nākas sasvīst, un norādīja, ka kurjeri iebraucēji tā nedarot. Savukārt kāds cits kurjers uzsvēra, ka atšķirībā no iebraucējiem, viņš nestrādājot paralēli abās platformās – Wolt un Bolt – paralēli, jo tad ir risks, ka nāksies kavēt. Viņaprāt, indiešus un šrilankiešus tas nesatraucot. Šīs morālās robežas veido aizspriedumus par iebraucējiem kā tādiem, kuriem ir sliktāka darba ētika.
Piemēram, šeit tiešs citāts no kādas intervijas: “Vasarā, kad bija karsts, students no Āfrikas bija uzvilcis biezo jaku. Ārā karsts. Viņš svīst. Nobrauc garām … vecīt, aizej izmazgāt tās paduses, es nevaru. Iedomājies, kad tu brauc pie klienta. Man vasarā bija tā, ka man bija līdzi ekstra maika. Man nav problēmu – ieeju veikalā, kaut vai New Yorker un nopērku, jo es zinu, ka vajag, jo ir karsts.” (N0024)
Mūsuprāt, novērojami divi iemesli, kāpēc vietējie kurjeri velk šādas morālas robežas un pasniedz sevis kā pārākus pār iebraucējiem. Pirmais iemesls ir pieaugošā konkurence platformu nodarbinātībā un tās radītā nedrošība par nākotni. Velkot šādas morālās robežas, vietējie kurjeri pasniedz sevi kā tādus, kas platformām būtu vairāk jānovērtē un izskaidro nepietiekamo samaksu par darbu ar to, ka daudzie iebraucēji ir gatavi strādāt vairāk un par mazāku samaksu, par spīti tam ka, vietējoprāt, iebraucēji darbu dara sliktāk nekā viņi. Šeit citāts no kādas intervijas:
“Viņi [Wolt un Bolt] spekulē uz to, ka labi, es aiziešu, nāks nākošie, šitā būs visu laiku. … Viņi neskatās arī … Negribu slikti runāt par iebraucējiem, bet visi šitie čaļi jaunie, melnie, viņi tās picas pieņemsim [ved nevērīgi]. Cilvēkam ir jāsaprot, ka tā pica ir jāliek guļus. Viņš zupas var iemest [somā]. Pusizlietu atnest klientam. Viņi ir ļoti neakurāti. Bet Bolt neskatās vispār.” (N007)
Otrs iemesls ir tas, ka kurjeri kopumā jūtas nedroši par savu statusu sabiedrībā. Sabiedrībā valdošos, tostarp rasistiskos, aizspriedumus pret iebraucējiem, vietējie kurjeri asociatīvi izjūt kā vērstus arī pret viņiem. Tas ir īpaši raksturīgs kurjeriem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir piedzīvojuši sava statusa jeb sociālās pozīcijas lejupslīdi. Šo kurjeru skatījumā iebraucēji ar savu darba ētiku mēdz sabojāt priekšstatu par visiem kurjeriem. Piemēram:
“…kāpēc pret kurjeriem liela daļa izturas kā pret draņķiem, tikai dēļ šiem melnajiem, jo viņi to ir panākuši, ka nu visādus sviestus taisa. Neaizveda sūtījumu viss kaut ko, kā ir, kā saka to pašu par tirdzniecību – klientam vienmēr ir taisnība.” (N0047)
“Tā kā pārsvarā lielākā daļa piegādātāju ir iebraucēji, tad tā attieksme arī pret mani [ir kā pret iebraucēju]. Viņi jau nezin, ka esmu latvietis. … Ir pat iestādes, kur tu ieej iekšā un ar tevi jau sāk runāt angliski. Pat nepasakot labdien, sāk angliski. Tātad tā nostāja ir, ka tu esi iebraucējs.” (N0032)
Atsevišķās situācijas ir redzams, ka morālajās robežās bāzētie aizspriedumi, kalpo par par pamatu diskriminējošai rīcībai:
“Kaut gan varbūt pateikšu atklāti, ka ierakstās nekas, taču esmu ļoti lielā mērā ir rasists. Es neciešu tos indiešu kebabus. Jā, tāpēc, ka viņi jau pa gabalu… Kāpēc es pats nepasūtu? Es negribu, lai man viņi ved, jo viņi izskatās netīri, rukši, es nezinu… […] Redzu profilā latvietis, Armands tur vārds. Atbrauc tur kāds kūpinātais. Kādā sakarā? Nē, es pasūtījumu neņemšu, paldies.” (N0047)
Nobeigumā jāpiebilst, ka nebūt nevaram teikt, ka visi vietējie kurjeri velk šīs te morālās robežas un ne visu narratīvi iezīmē diskrimināciju. Kurjeru stāstījumos aizspriedumi pret iebraucējiem nav izteiktāki kā Latvijas sabiedrībā kopumā. Arī starp kurjeriem ir tādi, kuri ne vien ir draudzīgi noskaņoti pret iebraucējiem, bet aktīvi iestājas pret kolēģu diskriminējošiem izteikumiem.